“Gribēju izmēģināt akadēmisko zīmēšanu. Pateicoties projektam, man bija iespēja to izmēģināt un sapratu, ka tas nav priekš manis. Projekts sedza izmaksas, kas bija lieliski, jo kvalitatīvs aprīkojums un kursi ir dārgi. Iespēja izpētīt dažādas nozares par brīvu, manuprāt, ir fantastiska ideja,’’ saka Latvijas iniciatīvas «Proti un Dari» dalībniece Emma Romanova. Šis projekts, kas notiek kopš 2014. gada, ir paredzēts NEET (Not in Education, Employment, or Training) jauniešiem vecumā no 15 līdz 29 gadiem, piedāvājot karjeras konsultācijas, prasmju pilnveides kursus, prakses vietas un atbalstu darbā iekārtošanā.
Latvijā jauniešu bezdarbs ir bijusi ilgstoša problēma, ar visaugstāko līmeni starp Baltijas valstīm, svārstoties ap ES vidējiem datiem. Iniciatīva “Proti un Dari” cenšas risināt šo jautājumu, koncentrējoties uz Latvijas NEET jauniešiem, kuri bieži saskaras ar nozīmīgiem šķēršļiem karjeras iespēju atrašanā. Tādējādi iniciatīvas mērķis ir mainīt negatīvo uztveri, kas saistīta ar NEET statusu, sniedzot būtiskus resursus un iespējas personīgai un profesionālai izaugsmei, lai jaunieši veiksmīgi integrētos darba tirgū un sabiedrībā.
Sākums: ceļā uz apziņu par bezdarbu
Pēc 2008. gada finanšu krīzes, kas atstāja bez darba miljoniem cilvēku, Eiropas Komisija ieviesa Jauniešu garantiju iniciatīvu, kuras mērķis bija identificēt NEET grupas un analizēt situāciju dalībvalstīs. Latvijā bezdarbs strauji pieauga uzreiz pēc finanšu krīzes, no 79 000 2008. gadā līdz 210 000 2010. gadā. Ir svarīgi atzīmēt, ka šie skaitļi attiecas tikai uz reģistrētajiem bezdarbniekiem; patiesie skaitļi ir daudz lielāki.
Jauniešu garantiju iniciatīvas laikā Latvijā tika identificētas divas bezdarbnieku grupas: reģistrētie NEET un slēptie NEET. Lai risinātu šos jautājumus, Latvijas ministrijas sadarbojās jaunas pieejas izstrādē, balstoties uz trim galvenajām stratēģijām. Reģistrētie NEET saņem atbalstu no Nodarbinātības valsts aģentūras, kas piedāvā darba tirgum orientētas apmācību programmas. Valsts izglītības attīstības aģentūra, sadarbībā ar izglītības iestādēm, ieviesa profesionālās izglītības programmas, kas ļauj gada laikā iegūt darba kvalifikāciju. Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA), kopā ar vietējām pašvaldībām, uzsāka projektu “Proti un Dari,” piedāvājot mentorēšanu nereģistrētajiem NEET jauniešiem.
Cerības dzirkstele – kas ir “Proti un Dari”?
Iniciatīvas pirmā fāze noslēdzās 2023. gadā, taču, pateicoties tās pozitīvajai ietekmei uz nodarbinātību, tā ir pagarināta līdz 2029. gadam. Projekta pirmajā fāzē tika iesaistīti 5206 NEET jaunieši, tādējādi pārsniedzot Minitrijas noteikto mērķi. Vairāk nekā 70% dalībnieku ir pabeiguši savas apmācību programmas un tagad aktīvi darbojas izglītībā vai nodarbinātībā gan Latvijā, gan starptautiski.
Projekts izstrādā personalizētu pasākumu programmu jauniešiem, kas ilgst līdz 9 mēnešiem. Dalībniekiem ir iespēja iesaistīties neformālajā izglītībā, speciālistu konsultācijās, pasākumos (tādos kā nometnes, semināri, sporta un kultūras aktivitātes), brīvprātīgajā darbā, kā arī piedalīties NVO un jauniešu centros. Viņiem ir iespēja iepazīt profesijas, apmeklējot uzņēmumus un piedaloties profesionālajā izglītībā.
Katrs dalībnieks iziet detalizētu profilēšanu, lai izveidotu personalizētu programmu, balstoties uz UNESCO četriem izglītības pīlāriem: personīgā attīstība, sociālā iekļaušanās, darba ētika un mūžizglītība. Šis atbalsts ietver mentorēšanu, mācību iespējas, ekspertu konsultācijas un aktīvu dalību pasākumos. “Jo ātrāk mēs spējam palīdzēt jauniešiem, jo īsāku laiku viņi pavada NEET statusā. Tas ir mūsu projekta mērķis,” saka projekta vadītāja Viola Korpa. “Ja cilvēks nonāk NEET statusā, viņam ir jāredz, ka ir izeja.”
Dalībnieki vērtē projektu dažādu iemeslu dēļ. Viena no viņām, Emma Romanova, kas piedalījās projektā 2023. gadā, uzsvēra iespēju iepazīt dažādas darba jomas bez izdevumiem. “Es vēlējos izmēģināt akadēmisko zīmēšanu. Pateicoties projektam, man bija iespēja to izmēģināt, un es sapratu, ka tas nav priekš manis. Projekts sedza izmaksas, kas bija lieliski, jo kvalitatīvs aprīkojums un kursi ir dārgi. Iespēja izpētīt dažādas jomas bez maksas ir fantastiska ideja,” viņa sacīja intervijā.
Zlata, cita dalībniece, kura šobrīd strādā nevalstiskajā organizācijā “Young Folks,” uzsvēra projekta lomu viņas integrācijā Latvijas sabiedrībā. Viņa dalījās: “Es atbraucu no Ukrainas uz Latviju, nevienu šeit nezinot. Projekts sniedza man iespēju iepazīties ar daudzām ambiciozām personām. Programmas laikā un pēc tās es uzlaboju savas vadības un mārketinga prasmes. Darbība “Young Folks” mani saistīja tik ļoti, ka nolēmu palikt komandā arī pēc programmas beigām.”
Projektā ir izstrādātas īpašas aktivitātes arī jauniešiem ar invaliditāti, nodrošinot iekļaušanu un pieejamību visiem. Viens no šādiem piemēriem ir projekta sadarbība ar Latvijas Neredzīgo biedrību, kas sniedz iespējas cilvēkiem ar redzes traucējumiem iesaistīties dažādās jomās. Piemēram, viens no dalībniekiem piedalās rakstu veidošanā žurnālam “Rosme,” kas specializējas satura veidošanā Braila rakstā.
COVID-19 uzplaukums – ietekme joprojām ir redzama
Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, 2023. gadā bezdarbs Latvijā skāra vairāk nekā 61,2 tūkstošus cilvēku[1]. Jaunieši (vecumā no 15 līdz 24 gadiem) veidoja 13,9% no visiem bezdarbniekiem[2]. Tomēr jāņem vērā, ka šie dati atspoguļo tikai tos, kuri ir reģistrēti kā bezdarbnieki, bet reālais cilvēku skaits, kas netiek iekļauts šajā statistikā, ir ievērojami lielāks.
Pandēmija ir ietekmējusi tendences – izglītības kvalitāte ir pasliktinājusies, ņemot vērā iestāžu nepiemērotību pilnīgai digitalizācijai. No otras puses, universitāšu un darba pieņemšanas kritēriji nav mainījušies – joprojām ir nepieciešams stabils diploms un darba pieredze, lai kvalificētos amatam. Papildus tam, 2021. gada sākumā Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centrs publicēja pētījumu, kurā tika analizētas COVID-19 pandēmijas ierobežojumu sekas uz Latvijas pusaudžiem un jauniešiem. Pētījuma rezultāti liecina, ka 54,5% jauniešu atzina, ka pandēmijas laikā viņu garīgā labklājība pasliktinājusies, bet 19,8% ziņoja par būtisku stāvokļa pasliktināšanos[3].
Pieprasījums pēc garīgās veselības pakalpojumiem strauji pieauga, kā rezultātā terapeiti bija pilnībā aizņemti uz ilgāku laiku. Krīzes telefoni bieži netika atbildēti lielā zvanu skaita dēļ, atstājot daudzus cilvēkus grūtībās bez tūlītējas palīdzības. Situāciju pasliktināja garās rindas uz bezmaksas terapiju, kas kļuva bēdīgi slavenas ar gaidīšanas laikiem līdz pat trim gadiem. Šis neparastais spiediens uz garīgās veselības resursiem izgaismoja steidzamo nepieciešamību pēc spēcīgākām un pieejamākām garīgās veselības aprūpes sistēmām.
Elmārs Tērauds, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) vadītājs, izteica savu viedokli par šo jautājumu 2021. gada intervijā: “Visiem nevajag iet ne pie psihologa, ne psihiatra, ne psihoterapeita. Man liekas, ka tagad ir drusciņ uzbūvēta tāda ilūzija, ka visu atrisinās psihologs vai psihoterapeits, vai psihiatrs. Pats gandrīz vai neesi kompetents nevienu jautājumu risināt, uzreiz jāmeklē palīdzība.[4]” Tādējādi jaunieši pandēmijas laikā tika ieslēgti četrās sienās un atstāti gaidīt bezgalīgā rindā pēc palīdzības.
“Proti un Dari” turpināja darbību arī mājsēdes laikā. Viola Korpa norādīja, ka darbs tiešsaistē nebija izaicinājums – ja kādam dalībniekam bija nepieciešams tehniskais aprīkojums, programma spēja to nodrošināt. Izglītības centri nosūtīja visu aprīkojumu uz dalībnieku mājām. Bija gadījumi, kad jauniešu skaits, kas piedalījās projektā, pārsniedza pirms COVID-19 līmeni. “Sociālā distancēšanās jaunam cilvēkam ir sāpīga. Mūsu mērķauditorija bija tie jaunieši, kuri jau meklēja izeju no mājām ar projekta palīdzību, un tagad viņi atkal tika ieslodzīti šajā vidē,” Korpa sacīja intervijā. Viņa arī uzsvēra mentorēšanas iespēju pagarināšanu tiem, kuriem tā bija nepieciešama, lai risinātu pandēmijas sekas.
“Proti un Dari” nākotne
Tā kā projekts uzsāks savu otro ciklu 2024. gada beigās, ir veikti daži uzlabojumi. To skaitā ir pēcprogrammas mentorēšanas pievienošana, kas ietver personalizētas vadlīnijas jauniešiem no mērķa grupas pēc programmas beigām. Mērķis ir atvieglot viņu pielāgošanos izglītības iestādēs vai darba vidē, uzsākot tālāko izglītību vai nodarbinātību. Šis atbalsta pasākums ir izstrādāts, lai samazinātu iespējamību, ka dalībnieki pēc programmas pabeigšanas atkal nonāktu NEET statusā.
Projekta ietvaros tiks segtas arī ārstēšanās izmaksas. Tādējādi, ja jaunietim būs nepieciešams medicīnisks atbalsts – fiziskais vai garīgais, “Proti un Dari” segs visus izdevumus, tādējādi saīsinot gaidīšanas rindas uz bezmaksas medicīniskajām vizītēm, kas citkārt var ilgt gadiem.
Turpinot attīstīties un pielāgoties mainīgajām Latvijas ekonomiskajām un sociālajām norisēm, projekta pamatmērķis paliek nemainīgs: dot spēku jauniešiem, mazinot plaisu starp formālo izglītību un reālo darba tirgu. Šis projekts ne tikai risina bezdarba radītās tūlītējās problēmas, bet arī apgādā jauniešus ar prasmēm un pārliecību, kas viņiem ļauj veiksmīgi virzīties savās nākotnes karjerās.
[1] https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/darbs/bezdarbs/preses-relizes/14338-bezdarbs-2023-gada-novembri
[2] https://stat.gov.lv/en/statistics-themes/labour-market/unemployment/press-releases/14285-unemployment-3rd-quarter-2023
[3] https://www.pusaudzis.lv/p%C4%93t%C4%ABjums
[4] https://www.delfi.lv/56010370/psihe-pec-kovida/56011204/valsti-specialistu-trukst-lapas-ar-psihologiem-un-gimenes-arstiem
